Tirgus apskats

"Aizvadīto gadu pozitīvi iezīmējušas trīs lietas: pirmkārt, bankas ir atsākušas kreditēšanu, otrkārt, esam pārslēgušies no ārvalstu klientiem uz vietējiem, kas jauno projektu attīstītājiem licis piekoriģēt cenas, lai vietējie pircēji tos var atļauties, un, treškārt, ģimenes nu var iegādāties mājokļus ar ALTUM palīdzību," norāda "Latio" valdes loceklis Aldis Riekstiņš
Pēc mājokļu tirgus krituma 2015. gada pirmajos mēnešos šobrīd ir vērojama tā stabilizācija un aktivizēšanās. Darījumu skaits 2015. gada otrajā pusē pieaudzis visos tirgus segmentos. "Jā, 2015. gada sākums bija ļoti lēns, līdz janvārim, februārim viss bija ļoti kluss, taču martā bankas apstiprināja izmaiņas Maksātnespējas likumā, kas ļauj tām piedāvāt klientiem iespēju izvēlēties nolikto atslēgu principu, un tirgus atdzīvojās," stāsta A.Riekstiņš. "Tomēr jāatzīst, ka reti kurš izvēlas maksāt vairāk par iespēju "nolikt atslēgas"; vairums klientu atzīst klasisko kredīta modeli. To gan varam skaidrot arī ar to, ka cilvēki vairs neuzņemas nepārdomātas kredītsaistības kā laikā, kad bankas pašas skrēja pakaļ, solot 100% kredītus. "

Cenu stabilizēšanās

Stabilizējušās arī cenas. Pieaugot citu mājokļu tirgus segmentu aktivitātei, tipveida dzīvokļu vidējā kvadrātmetra cena saglabājusies nemainīga – 675 EUR/m2. Apstājusies arī jaunajo mājokļu cenu lejupslīde, kas bija vērojama kopš 2014. gada pirmā pusgada. Atsevišķos projektos gan Rīgas centrā, gan mikrorajonos pat novērojams neliels cenu kāpums, un divas trešdaļas darījumu notiek ar dzīvokļiem platībā no 50 līdz 100 kvadrātmetriem, kas ir piemēroti jaunām ģimenēm ar bērniem.
Kā stāsta "Latio" valdes loceklis, 2015. gada otrajā pusē turpinājies aktivitātes pieaugums jauno projektu dzīvokļu tirgū. Darījumu skaits pirmreizējā tirgū pieaudzis par 8%. "To izskaidro tendence, ka vietējais pircējs īpašumu pārsvarā pērk sev pastāvīgai dzīvošanai un vēlas to iekārtot atbilstoši savām vajadzībām - tam pievilcīgāks ir jauno projektu attīstītāju piedāvājums," skaidro A.Riekstiņš. "Taču daļa jauno dzīvokļu tirgus dalībnieku ir nogaidoši nepieciešamās pirmās iemaksas finansējuma trūkuma dēļ. Atrodot instrumentus, kas ļautu atrisināt pirmās iemaksas problēmu, tirgus aktivitātei būtu pamats pieaugt." Sērijveida
dzīvokļiem 2015. gadā darījumu skaits ir samazinājies par 6%. "Šajā segmentā darījumi galvenokārt notiek ar īpašumiem par summu no 20 līdz 60 tūkstošiem eiro, taču piedāvājums ir nepietiekams un nespēj nodrošināt sērijveida dzīvokļus tūlītējai apdzīvošanai piemērotā stāvoklī, vidējos ēkas stāvos, par pircējam atbilstošu cenu," norāda Aldis Riekstiņš.
Privātmāju segmentā darījumu skaits 2015. gada otrajā pusē pēc gada sākuma aktivitātes samazinājuma pieauga par 16%. "Izvēloties privātmāju, arvien biežāk pircēji izmanto profesionālu būvnieku konsultācijas, un īpašumi, kas neatbilst pircēja kritērijiem, parasti paliek bez ievērības, pat neskatoties uz cenu elastību," secina A.Riekstiņš.

Īres tirgus attīstība

Lielu attīstības lēcienu pēdējā laikā piedzīvojis īres tirgus. "Ļoti aktuāla ir tendence veidoties tā saucamajiem mazajiem attīstītājiem - cilvēki neiegulda naudu bankā, bet iegādājas vienu, divus vai trīs dzīvokļus un izīrē. Ir arī lielāki investori, kuri iegādājas jau namus ar pieciem, desmit vai 20 dzīvokļiem, izremontē tos un piedāvā tirgū kā īres namus. Šādu lielāku projektu attīstītāju gan vēl ir salīdzinoši maz, bet pieprasījums ir liels. Agrāk šādas tendences nebija - ārvalstu investori pārsvarā iegādājās Rīgas centra namus, renovēja un dzīvokļus pēc tam pārdeva. Šobrīd šādu projektu attīstītāji vairāk orientējas uz īres tirgu," stāsta A.Riekstiņš.
Šobrīd īres cenas tirgū ir ļoti augstas un to nosaka lielais pieprasījums. Kā skaidro uzņēmuma "Latio" pārstāvis, ļoti lielu lomu aktīvajā īres tirgū spēlē tie cilvēki, kuri kādreiz paņēma nepārdomātus kredītus un sabojāja savu kredītvēsturi, kā arī cilvēki ar nelegāliem ienākumiem. "Cilvēkiem nauda ir, taču tā ir aploksnēs un citos neoficiālos veidos - viņi šo naudu nevar parādīt kredītdevējam. Ne "West Kredit", ne bankas nevar piešķirt kredītu cilvēkam bez oficiāliem ienākumiem, tāpēc viņi kļūst par īres tirgus spēlētājiem. Ja ir pieprasījums un maksātspēja, ir arī piedāvājums," skaidro A.Riekstiņš.

Sadarbība ar kredītiestādēm

Kā norāda Aldis Riekstiņš, sadarbību ar kredītiestādēm Latvijā var vērtēt ļoti pozitīvi. "Mēs redzam pēc klientiem - viss notiek. Ja klientam vajag ilgtermiņa aizdevumu, viņš dodas uz banku. Ja kādam mērķim nepietiek līdzekļu vai klients kredītu vēlas saņemt ar mazāk birokrātiskiem šķēršļiem, tad sadarbojamies ar "West Kredit". Kopumā viss notiek ļoti aktīvi, vērtējam nekustamos īpašumus priekš visiem kretītdevējiem."
"Vislielāko aktivitāti nekustamo īpašumu tirgū veido privātpersonas, jo viņu vienkārši ir ļoti daudz. Jāatzīst, ka jurisdisko personu ir maz un bankas ne īpaši labprāt kreditē viņu attīstību, jo redz tirgu un tirgus cenas," stāsta "Latio" valdes loceklis.

Prognozes šim gadam

"2015. gada nogale nekustamo īpašumu nozarē ir bijis kā traks skrējiens," stāsta Aldis Riekstiņš. "Daudzi vēl gribēja paspēt noslēgt darījumus gada beigās, jo ar jauno gadu mainījās nekustamā īpašuma nodoklis - divreiz lielāks par graustiem, arī par zemi būs jāmaksā nodoklis, tāpēc domājamo daļu īpašniekiem nāksies maksāt vairāk. Tie, kuri negrib maksāt vairāk, gada beigās steidza pārdot savus īpašumus un samainīt pret ko lētāku."
"Runājot par 2016. gadu, redzam un domājam, ka šis gads būs labāks par iepriekšējo. Cilvēkiem palielinās pirktspēja un uzlabojas kopējā ekonomiskā situācija," secina Aldis Riekstiņš. "Cipari rāda tirgus attīstību, taču domāju, ka straujš kāpums nav sagaidāms. Tuvākajā laikā nekustamo īpašumu tirgū būtiskas pārmaiņas nav gaidāmas, un tirgus aktivitāte saglabāsies stabila."